10 stundu tiešsaistes kurss, kurā padziļināsi zināšanas par maz pētītiem Latvijas PSR 70.–80. gadu vēstures aspektiem — pretrunīgo saimniecisko attīstību, latviešu lomu elitē, dzīvokļu sadali, attieksmi pret viensētām un latviešu trimdas darbību.

Paredzēts vēstures un sociālo zinību skolotājiem.

Prasmes, platformas, rīki

Latvijas vēsture | Padomju Latvija | Latvijas PSR | Latviešu trimda | 20. gadsimta vēsture | Vēstures skolotājiem | Saimnieciskā attīstība | Padomju elite | Dzīvokļu politika | Lauku viensētas | Latvijas neatkarības ideja | Vēstures mācīšana
 

Kursa sākums:20.10.2026
Valoda:latviešu
Kursu vada:Mārtiņš Mintaurs, Jānis Ķeruss, Kristīne Beķere, Ilze Boldāne-Zeļenka, Daina Bleiere
Mācību apjoms:2 nodarbības 
Mācību forma:tiešsaiste | 20.10.2026. plkst. 14.00 - 19.00 un 22.10.202. plkst. 14.00 - 17.15
Mācību noslēguma dokuments:apliecība
Cena (ar PVN):€ 30*
Īstenotājs: LU Humanitāro Zinātņu fakultāte
Kontaktinformācija:Ginta Ieva Bikše, e-pasts: ginta_ieva.bikse@lu.lv

*Programma tiek īstenota ar Latvijas Zinātnes padomes finansējumu, projekts “Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi”, projekta nr. VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003

Kurss analizē Latvijas PSR 20. gs. 70.–80. gadu pretrunīgo saimniecisko attīstību, kliedē dažādus mītus par šo laikmetu un padziļina zināšanas par sarežģītiem un kopumā maz pētītiem šā laika vēstures aspektiem. Uzmanība pievērsta latviešu lomai politiskajā, ekonomiskajā un kultūras elitē, dzīvokļu pieejamībai un sadalei, attieksmes maiņai pret lauku viensētām, kā arī latviešu trimdas lomai Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā. Kursu vada Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes vēsturnieki.


Tēmas

Latvieši padomju politiskajā, ekonomiskajā un kultūras elitē 20. gs. 70.–80. gados.

Latvijas saimnieciskā attīstība
Galvenās iezīmes un pretrunas 70.–80. gados.

Latvijas iedzīvotāju un varas institūciju attieksmes maiņa pret viensētām 70.–80. gados.

Dzīvojamā platība LPSR pilsētās 70.–80. gados
Arhitektūra, celtniecība un sadales principi.

Latviešu trimdas politiskā darbība Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā. 

Sekmīgai apguvei nepieciešams 100% nodarbību apmeklējums un dalība diskusijās.
 


Ko iegūsi

  • Padziļinātas zināšanas par Latvijas PSR 70.–80. gadu saimniecisko attīstību un tās pretrunām
  • Izpratni par latviešu lomu Latvijas PSR politiskajā, ekonomiskajā un kultūras elitē
  • Zināšanas par dzīvokļu pieejamību, sadales mehānismiem un ar tiem saistītajām problēmām
  • Izpratni par sabiedrības un varas attieksmes maiņu pret lauku viensētām
  • Zināšanas par latviešu trimdas lomu Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā
  • Skaidrāku, uz pētniecību balstītu skatījumu uz šo maz pētīto laikmetu mācīšanai skolā

Dr. hist., docents Mārtiņš Mintaurs

LNB vadošais pētnieks, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Vēstures un arheoloģijas nodaļas docents. Pieredze darbā Daugavas muzejā (2003–2017), muzeju gida darbā. Lekciju kursu lasīšana par kultūras mantojuma teoriju, 19.–20. gs. arhitektūras vēsturi, vēstures metodoloģiju un Latvijas kultūras vēsturi dažādos formātos kopš 2008. gada. Interesējas par latviešu un pasaules literatūru un ideju vēsturi Latvijā 19. un 20. gadsimtā.

Pētnieka profils

Dr. hist., docents Jānis Ķeruss

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Vēstures un arheoloģijas nodaļas docents. Pedagoģiskā darba pieredze augstskolā kopš 2000. gada. Sākotnējā specializācija starptautisko attiecību vēsturē starpkaru periodā, bet nu jau gandrīz 20 gadus pēckara Latvijas vēsture. Pētīti attiecīgā laika politiskās vēstures, represīvo režīmu darbības un pēdējā laikā saimnieciskās vēstures jautājumi. Vairāku nodaļu autors zinātnisks pētījumos, sastādīti divi vēstures avotu krājumi, kā arī līdzautors vairākiem pētījumiem par Latvijas uzņēmumu vēsturi padomju okupācijas laikā. Vairāk nekā desmit gadus vada fakultātes Jauno vēsturnieku skolu. 

Pētnieka profils

Ph. D., pētniece Kristīne Beķere

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūta pētniece. Pētnieciskās intereses: latviešu diasporas vēsture, diasporas attiecības ar valsti, Latvijas neatkarības idejas uzturēšana trimdā.

Pētnieka profils

Dr. hist., vadošā pētniece Ilze Boldāne-Zeļenka

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece un Etnogrāfisko materiālu krātuves vadītāja.Vairāk nekā 35 recenzētu zinātnisku rakstu autore. Zinātniskās intereses saistītas ar zināšanu radīšanas un citādības uztveres aspektiem, pagātnes izmantošanu mūsdienās, kā arī etnogrāfijas disciplīnas attīstību Latvijā. Pieredze lekcijas tematikā ietver pētījumus par bijušo militāro bāzu izmantošanu mūsdienu Latvijā un kolhozu un agrociematu attīstības izpēti LPSR etnogrāfu darbos.

Pētnieka profils

Dr. hist., pētniece Daina Bleiere

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūta pētniece. 2005.–2018. gadā Rīgas Stradiņa Universitātes Eiropas studiju fakultātes asociētā profesore. Publikācijas par Latvijas vēsturi 1940.–1941., 1944.–1991. gadā (sovetizācijas process, padomju režīma sociālā, kultūras un ekonomiskā politika). Pēdējo gadu pētījumi par padomju elites veidošanos un sastāvu 20. gadsimta 60.–80. gados, kā arī tās transformācijām valstiskās neatkarības atgūšanas procesā. Interesē sociālo procesu teorijas un to pielietojums jaunākās vēstures pētniecībā.

Pētnieka profils

Kam paredzētas šīs mācības?
Kurss paredzēts vēstures un sociālo zinību skolotājiem ar attiecīgā priekšmeta skolotāja kvalifikāciju vai skolotāja kvalifikāciju un tiesībām mācīt vēsturi un sociālās zinības.

Kāds ir kursa formāts un apjoms?
Kursa apjoms ir 10 stundas. Nodarbības notiek attālināti 20. un 22. oktobrī no plkst. 14.00.

Kādas tēmas tiek apskatītas?
Latviešu loma padomju elitē, Latvijas saimnieciskā attīstība un tās pretrunas, attieksme pret viensētām, dzīvojamās platības sadale pilsētās un latviešu trimdas politiskā darbība.

Kas nepieciešams, lai sekmīgi apgūtu kursu?
Nepieciešams 100% nodarbību apmeklējums un dalība diskusijās.

Kādu dokumentu saņemšu noslēgumā?
LU apliecību par pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmas apguvi.